Ukrainas Nacionālā ģeoloģijas un zemes dzīļu aģentūra un Ukrainas Investīciju veicināšanas birojs lēš, ka aptuveni 10 miljardi ASV dolāru tiks ieguldīti galveno un stratēģisko derīgo izrakteņu, jo īpaši litija, titāna, urāna, niķeļa, kobalta, niobija un citu derīgo izrakteņu, attīstībā. Otrdien notikušajā preses konferencē par "nākotnes derīgajiem izrakteņiem" plānu paziņoja Ukrainas Valsts ģeoloģijas un zemes dzīļu aģentūras vadītājs Romans un Ukrainas Investīciju korporācijas izpilddirektors Serhijs Civkačs, prezentācijas laikā par Ukrainas investīciju potenciālu. Preses konferencē tika ierosināti 30 investīciju mērķi — apgabali ar krāsaino metālu, retzemju metālu un citu derīgo izrakteņu atradnēm. Pēc runātāja teiktā, esošie resursi un nākotnes derīgo izrakteņu attīstības perspektīvas ļautu Ukrainai attīstīt jaunas un modernas nozares. Vienlaikus Nacionālais ģeoloģijas un zemes dzīļu birojs plāno piesaistīt investorus šādu derīgo izrakteņu attīstībai, izmantojot publiskas priekšmetu izsoles. Ukrainas Investīciju korporācija (Ukraininvest), kas ir apņēmusies piesaistīt ārvalstu investīcijas Ukrainas ekonomikā, iekļaus šos objektus Ukrainas investīciju ceļvedī un sniegs nepieciešamo atbalstu dažādos investoru piesaistes posmos. "Mēs lēšam, ka to pilnīga attīstība piesaistīs Ukrainai vairāk nekā 10 miljardu dolāru investīcijas," paziņojumā norādīja OPIMAC. Ukrainā ir vienas no lielākajām pierādītajām rezervēm un aplēstajiem litija resursiem Eiropā. Litiju var izmantot akumulatoru ražošanai mobilajiem tālruņiem, datoriem un elektroautomobiļiem, kā arī īpaša stikla un keramikas ražošanai. Pašlaik ir divas pierādītas atradnes un divas pierādītas litija ieguves vietas, kā arī dažas rūdas, kas ir mineralizētas litija veidā. Ukrainā litiju neiegūst. Viena vieta ir licencēta, un tikai trīs ir pieejamas izsolē. Turklāt ir divas vietas, kurās pastāv tiesu iestāžu atbildība. Izsolē tiek piedāvāts arī titāns. Ukraina ir viena no desmit pasaules valstīm ar pierādītām titāna rūdas rezervēm, kas veido vairāk nekā 6% no pasaules kopējās produkcijas. Ir reģistrētas divdesmit septiņas atradnes un vairāk nekā 30 dažādu izpētes līmeņu atradnes. Pašlaik tiek izstrādātas tikai aluviālās atradnes, kas veido aptuveni 10% no visām izpētes rezervēm. Plānots izsolīt septiņus zemes gabalus. Krāsainie metāli ir bagāti ar niķeli, kobaltu, hromu, varu un molibdēnu. Ukrainai ir lielas krāsaino metālu atradnes, un tā importē daudz šo metālu, lai apmierinātu savas vajadzības. Izpētītās atradnes un rūdas ir izvietotas sarežģīti un galvenokārt koncentrētas Ukrainas vairogā. Tās netiek iegūtas vispār vai tiek iegūtas ļoti mazos daudzumos. Tajā pašā laikā ieguves rezerves bija 215 000 tonnu niķeļa, 8800 tonnu kobalta, 453 000 tonnu hroma oksīda, 312 000 tonnu hroma oksīda un 95 000 tonnu vara. "Mēs esam nodrošinājuši sešus priekšmetus, no kuriem viens tiks izsolīts 2021. gada 12. martā," sacīja Valsts ģeoloģijas un zemes dzīļu pārvaldes direktors. Izsolē tiks pārdoti arī retzemju un reti metāli — tantals, niobijs, berilijs, cirkonijs un skandijs. Ukrainas vairogā sarežģītās atradnēs un rūdās ir atrasti reti un retzemju metāli. Cirkonijs un skandijs galvenokārt ir koncentrēti aluviālās un primārajās atradnēs un nav iegūti. Ir sešas tantala oksīda (Ta2O5), niobija un berilija atradnes, no kurām divas tiek izmantotas. Vienu no apgabaliem ir paredzēts izsolīt 15. februārī; kopumā tiks izsolītas trīs apgabali. Attiecībā uz zelta atradnēm ir reģistrētas septiņas atradnes un izsniegtas piecas licences, un Murživskas atradnē ieguve joprojām turpinās. Viena no šīm teritorijām tiks pārdota izsolē 2020. gada decembrī, bet trīs pārējās ir plānots izsolīt. Tiks izsolītas arī jaunas fosilā kurināmā ieguves teritorijas (viena izsole notiks 2021. gada 21. aprīlī, bet pārējās divas ir izstrādes stadijā). Investīciju kartē ir divas urānu saturošas rūdas teritorijas, bet nav norādes par rezervēm. OPIMAC paziņoja, ka ieguves projekti tiks īstenoti vismaz piecus gadus, jo tie ir ilgtermiņa projekti: "tie ir kapitālietilpīgi projekti ar ilgu īstenošanas ciklu."